otrdiena, 2016. gada 11. oktobris


Viss, kas tev jāzina par maģisko banku terapiju!

Atkal nākusi modē banku terapija, kas Latvijā bija populāra padomju laikos. Bet ķīnieši ar to ārstējas jau gadsimtiem. Kāpēc nepamēģināt arī tev?
Tā dēvētās bankas izmanto ne tikai sportisti, lai mazinātu dažādas sāpes un varētu atgūties no lielās fiziskās slodzes, kādu rada pastāvīgie treniņi un sacensības. Arī slavenas aktrises, piemēram, Gvineta Peltrova un Dženifera Enistone, ne reizi vien uz filmas pirmizrādēm ieradušās vakarkleitā ar dziļu izgriezumu un – vāji slēptiem zilganiem vai brūnganiem apļiem uz muguras. Ar banku likšanu aizraujas arī citas slavenības, tostarp Džastins Bībers, Viktorija Bekhema. Banku terapija ir ļoti, ļoti sena ārstēšanas metode, kas tikusi izmantota jau pirmatnējās ciltīs. Tiesa, toreiz šai procedūrai netika izmantotas stikla bankas, bet dzīvnieku ragi,  bambusa posmi. Galvenā doma bija un joprojām ir – ja cilvēks ir slims, tam miesā ir kāds pūznis, infiltrāts, augonis, ir jāizvelk no miesas laukā nelabums, ļaunais gars. Izrakumos Ziemeļamerikā, Austrālijā un, protams, Ķīnā atrasti instrumenti, par kuriem tiek uzskatīts – tie izmantoti tieši šādam nolūkam. Banku terapija Ķīnā ir dzīvojusi gadsimtiem ilgi un tikusi uzturēta gan no ārstiem, gan cilvēki banku terapiju izmantojuši mājās. Kāda ir ķīniešu tradicionālās medicīnas doma par banku terapiju? Ķīnas medicīnā vieni no slimību izraisītājiem ir aukstums un mitrums. Ja cilvēka aizsardzības spējas ir vājas, tie iekļūst cilvēka ķermenī un nogulsnējas audos pie locītavām, bloķē meridiānus, asins un enerģijas plūsmu tajos, un sākas sāpes: muguras, plecu, ceļu locītavu – galvenokārt balsta kustību aparāta sāpes.
Banka ir terapijas veids, kas izsūc jeb izvada no ķermeņa aukstumu un mitrumu, kas atjauno enerģijas un asins plūsmu meridiānos. Tāpēc bankas liek gan uz akupunktūras punktiem, gan sāpošiem apvidiem. Tās izmanto arī masāžai.

Uzlabojas asinsrite un atjaunojas audi


Ko par banku terapiju saka rietumu medicīna? Banku terapija pēc būtības ir vakuumterapijas metode, jo zem bankas rodas gaisa retinājums. Šī retinājuma rezultātā audi it kā tiek iesūkti bankā, no asinsvadiem izdalās asins formelementi, un āda krāsojas asins krāsā vai pat zila. Kas tieši notiek audos zem bankas? No audiem izgājušo formelementu savākšanā tūlīt iesaistās šūnas – makrofāgi. Tās steidzas uz bankas vietu un apēd visus atkritumus, vielmaiņas gala, sabrukuma produktus, ko organisms izdalījis. Tātad ne tikai formelementus, ko radījusi bankas uzlikšana, bet arī šmuci, kas organismā krājusies gadiem.
Otrkārt, izteikti uzlabojas asinsrite, atveras visi guļošie kapilāri. Pētīts un noskaidrots, ka atvērušos kapilāru – asinsvadu, kas funkcionē –, skaits palielinās līdz pat četrdesmit reizēm. Uzlabojas limfas attece no audiem bankas likšanas vietā. Literatūrā teikts, ka limfas attece uzlabojas septiņas astoņas reizes.
Treškārt, bankas uzlikšanas rezultātā tiek irdināti salipušie audi. Proti, uzliekot banku, piemēram, uz muguras, kur saspringuši muskuļi, kas brīžiem pēc taustes atgādina gandrīz vai plūmes un piespiežot sāp, audi tiek irdināti, un pēc laika kunkuļi pazūd. ”Ja banku liek nevis vienu reizi, bet divdesmit līdz divdesmit piecas reizes, attiecīgajā vietā notiek audu pārveidošanās. Proti, saistaudi uzsūcas, atjaunojas bojātie muskuļaudi, ieaug jauni kapilāri, veidojas jauni, mazi asinsvadiņi – notiek audu reģenerācija. Ne ar vienu no citām terapijas metodēm šādu iedarbību panākt nav iespējams,” skaidro Inese Kokare. Viņa piebilst – ja ir pacietība un kāds, kas palīdz procedūru veikt, iespējams atvieglot hroniskas muguras sāpes. Īpaši efektīva iedarbība ir tajās vietās, kur izmaiņas muskuļos un sāpes rada stresa dēļ savilkti muskuļi, piemēram, plecu zonā. Tieši stress rada muskuļu savilkšanos, spazmas, arī asinsvadu spazmas. Stresa ietekmē pasliktinās audu apgāde ar visām tām nepieciešamajām vielām, un tāpēc muskuļu šķiedras pārveidojas par saistaudiem, kļūst it kā nedzīvas, nespēj vairs funkcionēt. Kad cilvēks mēģina kaut ko darīt, viņam sāp. Padomju laikā bankas pārsvarā lika tikai elpceļu slimību gadījumā, bet Ķīnas medicīnā to izmantojums ir daudz plašāks. ”Bankas liek, piemēram, aizcietējumu ārstēšanā. Šai gadījumā tās liek uz resnās zarnas darbību regulējošiem punktiem muguras jostas daļas, krustu rajonā. Tās izmanto arī iekšķīgo slimību, ne tikai hroniska bronhīta ārstēšanai vai stāvokļa uzlabošanai pēc plaušu karsoņa, kad bankas liek uz plaušu sakņu, bronhu apvidiem,” uzsver ārste.

Vai bankas piemērotas visiem?


Foto: Scanpix
Bankas nedrīkst likt cilvēkiem, kam ir asiņošanas risks. Tā kā bankas paātrina asinsriti, ja ir vai nesen bijusi asiņojoša kuņģa čūla, divpadsmitpirkstu zarnas čūla vai pastiprināta menstruāla asiņošana, no to uzlikšanas jāatturas. Bankas nedrīkst likt arī uz bojātas ādas – tā var ādu bojāt vēl vairāk. Taču, ja ir trofiska čūla, kas slikti dzīst, atkāpjoties pāris centimetru no brūces malas, drīkst likt maza izmēra bankas, jo ir pētījumi, kas pierāda – tas veicina brūces dzīšanu. Arī pavisam maziem bērniem bankas nevajadzētu likt, bet tādiem, ar kuriem jau iespējams komunicēt, – kāpēc ne?
Bankas nedrīkst likt cilvēkiem, kam ir psihiskas slimības un kam bail no banku likšanas. Tāpat arī tad, ja ir svaigas brūces, traumas.
”Šīs terapijas efektivitāte ir hroniskos gadījumos, kad ir ilgstošas muskuļu un saistaudu problēmas. Akūtos gadījumos tā nav piemērota,” uzsver ārste. Ķīnā banku terapija ir ārsta kompetence, taču nav iemesla, kāpēc bankas nevarētu likt arī mājās, vienīgi jāievēro daži nosacījumi. Banku nedrīkst likt vietās, kur ir limfmezgli, – virs atslēgas kaula bedres, padusēs, cirkšņos un arī sirds apvidū. Liekot banku, jāskatās, lai tās lielums būtu adekvāts zemādas audu biezumam.
”Ja cilvēks miesās ir ļoti plāns, nedrīkst izmantot liela izmēra banku, tās diametram jābūt mazākam. Bet, ja cilvēks ir liels, dūšīgs, ar izteiktu zemādas audu, tauku slāni, tieši pretēji – jāliek liela izmēra bankas. Ja viņam, piemēram, hroniski sāp jostas krustu daļa un gūža, kur ir daudz audu, var likt nevis parasto banku, bet pat puslitra burciņu, kas ir gana liela, lai spētu radīt zilumu. No parastajām, padomju laikā izmantotajām vai aptiekās nopērkamām bankām šai gadījumā nebūs jēgas,” uzsver Inese Kokare. Šā iemesla dēļ Ķīnā banku izmēri ir ļoti dažādi – ir pavisam nelielas bankas, ko liek uz deniņiem, piemēram, galvassāpju gadījumā, vai uz nelielām locītavām, piemēram, elkoņu. Un ir ļoti liela izmēra bankas, ko liek uz krustiem, gūžas locītavām.

Kāda veida bankas īsti likt – stikla, plastmasas, silikona?



Ķīnā vispopulārākās ir tieši stikla bankas, turklāt katram cilvēkam ir savs dažādu izmēru banku komplekts, ar kurām viņš dodas pie ārsta. Taču mājās var lietot arī plastmasas vakuuma bankas ar speciāliem sūknīšiem, ar kuru palīdzību iespējams atsūknēt gaisu un atstāt banku uz audiem tādā atsūkuma pakāpē, kādu cilvēks vēlas. «Stikla bankas iespējams dezinficēt, līdz ar to, izvēloties procedūru pie speciālista, labāka izvēle būtu tās. Plastmasas bankas sterilizēt grūtāk – vārstulītim sterilizējot īsti nav iespējams piekļūt.” Tāpēc vislabākais variants būtu iegādāties pašam savu banku komplektu vai, piemēram, vienu komplektu tuvākajiem ģimenes locekļiem,” saka ārste. Noderīgas ir arī silikona bankas, kuras iespējams uzlikt ādai, tikai tās saspiežot. Ārste uzsver, ka šīs bankas īpaši piemērotas masāžai, piemēram, celulīta zonās. ”Tā ir ļoti laba lieta, jo masāžas laikā tiek aktivizēta gan limfas, gan asinsrite, šīs zonas kļūst dzīvīgākas, līdz ar to attiecīgajās vietās lokāli iespējams paātrināt vielmaiņas procesus,” saka Inese Kokare.

Kā pareizi uzlikt bankas?



Vispirms jāpārliecinās, vai vieta, kur vēlies likt bankas, nav noaugusi matiņiem – šādā gadījumā tie jānoskuj, citādi banka vienkārši uz ādas neturēsies. Nākamais, kas jānovērtē, – zemādas tauku slānis. Ja speķīša ir padaudz, jāizvēlas lielākas bankas. Noteikti jāiztausta un jāuztausta visas tās vietas, kas sāp. Tās var pat atzīmēt ar nelieliem krustiņiem, lai zinātu, tieši kurā vietā banku likt. ”Ķīnieši saka – tur, kur sāp, ir akupunktūras punkts. Tikai to nedrīkst jaukt ar akūtām sāpēm – kad tikko sastiepta mugura vai gadījusies kāda cita ķibele. Šādos gadījumos bankas likt nedrīkst. Tikai hroniskos gadījumos,” uzsver ārste. Lai uzliktu stikla bankas, jāsagatavo visi vajadzīgie instrumenti: pašas bankas, kociņš, kas aptīts ar vati, un 90% spirta šķīdums (var nopirkt aptiekā ar ārsta recepti), kurā iemērc vates kociņu. Tad kociņu aizdedzina, divas trīs reizes izapļo pa bankas viduci – izdedzina skābekli, lai rastos vakuums –, un liek uz ādas. Pirmajā reizē banku nedrīkst turēt ilgāk par piecām minūtēm. Pēc banku uzlikšanas nevajadzētu plānot dižus darbus, vislabāk palikt mājās, jo var būt gan reibonis, gan vājums. Svarīgi ir daudz dzert, vislabāk siltu zāļu tēju.
Nākamreiz banku liek pēc divām trim dienām, kad zilums no iepriekšējās reizes jau sācis balēt. Šai gadījumā banku var paturēt ilgāk – desmit līdz divpadsmit minūtes. Taču jāskatās, kas notiek zem bankas – ja zilums ir izteikti koši zils, banku ne tikai var, bet vajag ņemt nost ātrāk. Zilums, tā krāsa ir indikators, ka procedūra jābeidz. Pirmajās reizēs var gadīties, ka zilums neparādās vispār, tikai tāds maigi rozīgs aplītis. Tas var nozīmēt, ka asinsvadi ir tik ļoti spazmatiski, ka nemaz nereaģē uz bankas spiedienu un sāk to darīt tikai pēc vairākām procedūrām. Ja zilums ir normālu asiņu krāsā, viss kārtībā. Sliktāk, ja zilums ir tumši zils, violets. Tas nozīmē, ka šai vietā ilgu laiku bijušas problēmas un jau radusies asins stāze jeb sastrēgums.
”Kad asinis no plaušām nāk svaigas, bagātas ar skābekli, tās ir gaišas, pilnvērtīgas, dod audiem labumu. Šādā gadījumā zem bankas ir aplītis normālā asins krāsā. Bet, ja audos ir asins stāze, skābekļa trūkums, tās ir melnas. Tās jau ir venozās asinis, kam sen bija jāatgriežas atpakaļ sirdī. Tas nozīmē, ka problēma ir jau nopietna. Tāpēc es uzskatu, ka bankas radītā ziluma krāsa ir arī veselības stāvokļa diagnostika, kas pasaka, cik ilgi audi jau cietuši,” saka ārste. Jo zilumi izteiktāki, jo ilgākam jābūt banku terapijas kursam, kamēr audu krāsa kļūst arvien gaišāka. Banku terapijas kursam parasti vajadzētu ilgt 20–25 reizes ar divu trīs dienu intervālu.

Vai banku terapijai noder arī jau pieminētās saspiežamās bankas?


Foto: Scanpix
Inese Kokare uzsver, ka vislabāk tās izmantot muguras masāžai – gar līniju abpus mugurkaulam, banku piespiežot un velkot uz augšu, uz leju trīs līdz piecas minūtes tā, lai āda kļūst sārta. Jāpiebilst gan, ka pirms šīs procedūras āda krietni jāieeļļo, lai banka slīd. Pa mugurkaula līniju ne masāžu, ne banku uzlikšanu parasti neveic. Vai silikona un plastmasas bankas var izmantot tradicionālajai, jau pieminētajai banku terapijai? ”Jā, var, taču tās piesūksies ne tik spēcīgi kā stikla bankas. Ja ir dziļa problēma, no šīm bankām būs mazāka jēga. Nereti gadās, ka problēma, sastrēgums ir dziļumā – pie paša mugurkaula – tur klāt var tikt tikai ar paliela izmēra stikla banku,” uzsver ārste. Bankas var likt arī profilaksei – pēc to uzlikšanas uzlabojas asinsrite, atjaunojas audi un uzlabojas pašsajūta. Principā bankas var likt jebkur – uz pleciem, spranda, muguras, krustiem, gūžām, augšstilbiem, ap ceļgalu, elkoņu locītavām.
 

sestdiena, 2016. gada 8. oktobris

Cik tas viss ir nopietni…

Nav svarīgi, ar kādu misiju mēs esam atnākuši šajā pasaulē. Kādam mēs esam bērni, kādam - draugi, kādam vecāki vai vienkārši paziņas. Un ļoti bieži, ja tuvs cilvēks nokļūst sarežģītā situācijā, mēs uzskatām par savu pienākumu viņam palīdzēt - ja ne darbos, tad vismaz ar padomu
Bieži gadās, ka palīdzam cilvēkam no visa spēka, vislabākajā veidā, taču rezultātā mums paliek vien tukšums, jo pazudusi ir enerģija, spēks, tas aiztecējis kaut kur - nesaprotamā virzienā, šad tad arī pateicība no cilvēka, kam esam palīdzējuši... mēs gaidam kādu nebūt labu rezultātu, taču tā nav, vai vienkārši to neredzam. Kāpēc tā notiek? Diemžēl mēs paši provocējam šos notikumus. Tieši ar to, ka cenšamies palīdzēt. Tomēr patiesībā tas strādā nevis izaugsmei, bet kaitē gan tam, kam palīdzam, gan - mums pašiem. 
Kad mēs izsniedzam šos "kredītus", cilvēks paliek mums parādā. Mēs, vēlot tikai labu, ar šo savu "palīdzību" atņemam cilvēkam spēku. Mēs viņu "uzsēdinām uz sevis". Ļoti bieži mēs uzņemamies viņa atbildību. Un dažkārt neapzināti mēs viņa uzvaras aizstājam ar savējām. 
Pirms jaungada brīvdienām es palūdzu studentiem pavērot, cik bieži mēs neapzināti "iekļaujamies" mūsu tuvinieku runas un darbību straumē. Kā mēs patiesībā, neaizdomājoties, padarām viņus nevērtīgākus, nespējīgākus. Viņi vēroja:

 Cik bieži mēs atļaujamies pārtraukt viens otru. Īpaši jau kompānijās, kurās sieviete pārtrauc vīrieti, publiski pielabo, dod padomus — visam sākums ir necieņa pret otru cilvēku.

Runa — tā ir enerģija — un «pārtraukt» runas plūdumu — nozīmē ne tikai "izsist no domas", bet bieži vien tas nozīmē izsist balstu, pamatu zem kājām.

 Kad sieviete (sieva) publiski pielabo, "uzlabo", vai izsmej savu vīrieti (vīru), viņa pazemina viņa statusu, nenovērtē un izrāda necieņu. Tā viņa traumē viņa "sociālo nozīmību". Ja analizējam dziļāk, viņa cīnās par varu — parasti gan neapzināti, bet vienalga, tā sagrauj gan savu, gan sava vīrieša spēku un savstarpējās attiecības.

Vīrietis, pārtraucot sievieti, pauž varu. Dažkārt tādā veidā viņš cenšas it kā sistematizēt viņas it kā nestrukturēto domu un emociju plūsmu no labās smadzeņu puslodes skaidrībā un secīgumā, par ko atbild kreisā.

 Cik bieži mēs mainām bērna kustības trajektoriju. Piemēram, skrien bērns, lai paveiktu savas, it kā nenozīmīgās, mazā bērna lietas. Viņam ir droši, tas notiek īstajā laikā, viņam ir savi - bērna uzdevumi. Bet pieaugušais atļaujas viņu saķert, iespraukties bērna kustības trajektorijā, pārnest no vienas vietas uz citu, negaidot, kad bērns pabeigs kaut ko, ko iesācis, un pārslēdz viņu uz to, kas pašam šobrīd šķiet svarīgāks.
Kad bērns ir aizņemts ar kādām savām spēlēm un ir emocionāli pārņemts ar tām, viņš, atsķirībā no pieaugušajiem, ir savā nodarbē par visiem 100%. Ar visu savu būtību. Var iedomāties, ka viņš nirst savas labās smadzeņu puslodes dziļumos. Tāpēc viņš nedzird savus vecākus, kuri viņu sauc no loģiskā "krasta" - no kreisās smadzeņu puslodes. Ir jāpaiet laikam, kamēr informācija sasniedz adresātu. Kad bērnu steigā "paceļ" no dzīlēm, šī "pārstartēšanās" saistīta ar milzīgu slodzi, histēriju, nogurumu un nevēlēšanos kontaktēties.

Psihologi, kuri strādā ar ķermeni, ļoti bieži stradā ar nepabeigtām, pārtrauktām kustībām. Kad mēs kāda iemesla dēļ pārtraucam ķermeņa kustību, bloks rodas vairākos līmeņos. No tā "izaug" dažādi simptomi.

Kad mēs bieži pārtraucam un mainām bērna kustības trajektoriju, mēs "zogam" viņa spēku, mēs liekam viņam saprast, ka esam dievi un viņa varā nav kaut ko mainīt.
Un bērns kļūst daudz sasaistītāks vai agresīvāks, stūrgalvīgāks un impulsīvāks. Un nav jābrīnās par to, ka ar gadiem viņam paliek arvien mazāk pašiniciatīvas. Un tas viss ir mūsu neapzinātā necieņa pret mazā bērna iekšējiem procesiem un dinamiku, kas atstāj sajūtu "es tāpat neko nevaru ietekmēt".

 Kad pieaugušu cilveku rausta no uzdevuma uz uzdevumu, kad iejaucas viņa darbībās vai pārdomās - notiek gluži tas pats. Ja mēs uzdodam jautājumu - vai mums pietiek cieņas pret mūsu tuvo cilvēku procesiem, vai ļaujam viņiem pabeigt iesākto, vai vienojamies par to, kā korektāk moderēt uzdevumus, kā minimums attiecībās rodas vairāk uzticēšanās un cieņas.

— Kad mēs iejaucamies ar savām vīzijām, vērtējumiem, halucinācijām un padomiem, nelūgtu palīdzēšanu, kad mēs cilvēka vietā darām to, ko viņš spējīgs izdarīt pats, kad vecāki, atnākot ciemos pie jau pieauguša bērna, sāk viņam palīdzēt - tā nav palīdzība. Tā ir invalidizēšana, tā ir cilvēka spēka atņemšana, viņa pieredzes atņemšana. Tas ir vēstījums cilvēkam jebkurā vecumā - tu esi vājš, tu esi mazs, un bez manis galā netiksi. Tā nav mīlestība - tā ir uzpirkšana un vēlme pierādīt, ka tu esi labāks, nozīmīgāks. Tie ir centieni palikt savam bērnam Dieva vietā.

«… Tas, kuram ir problēma, var to nest, pie tam - tikai viņš viens. Ja otrs to grib nest viņa vietā, tad pirmais paliek vājš... Ja es otram redzu kaut ko un noteikti vēlos viņam par to pateikt, bet noturos un nepasaku, tas maksā man manus spēkus. Spēks, kuru es tērēju lai noturētos un nepateiktu, kļūst par viņa spēku. Ja nu pēkšņi viņam prātā iešaujas tas, ko es vēlējos viņam pateikt. Tāpēc, ka šī doma atnāca pie viņa pati, viņš to spēj pieņemt.
Ja es neizturu un noteikti vēlos viņam to pateikt, es izjūtu atvieglojumu no tā, ka esmu to pateicis. Taču es atņēmu viņam spēku. Pat tad, ja tas, ko cilvēks vēlējās otram pateikt, ir pareizi, otrs nevar to pieņemt, jo tas nāk no ārpuses. Tā kā tāda noturēšanās patiesībā ir cieņas un mīlestības pamats».
Hellengers

— Kad mēs otram sakām ko līdzīgu frāzei "viss būs labi", kad otra vietā pieņemam lēmumus un dodam padomus - mēs to runājam kā no Dieva pozīcijām, un mēs atņemam sev tuviem cilvēkiem iespēju pašiem sajusties spēcīgiem, izjust savas vajadzības. Starp citu, psihologam vispār nav tiesību dot padomu - neiet uz darbu, šķirties, precēties. Ja viņš tādus dod, tad laiks pašam doties uz personīgo terapiju nimba tīrīšanai.
Ja mēs sākam iejaukties, mēs uzņemamies noteiktu lomu, kuru neviens mums nav pilnvarojis uzņemties un ar savām darbībām atņemam cilvēkam viņa trajektoriju. Protams, tas neattiecas uz gadījumiem, kad steidzami nepieciešama ātra reakcija un ātra palīdzība.
Kad tuvs cilvēks sāk stastīt, cik viņam grūti, kādas problēmas, kādi uzdevumi.
Labāk pateikt "Es redzu, ka tev uzdevumu ir ļoti daudz. Bet tie ir tādi (parādot ar rokām), bet tu esi tāāāāds. Un es ticu tavām spējām un varēšanai. Ja vajag, es būšu blakus, taču es zinu, ka tev tas ir pa spēkam."
Kad mēs pārstājam būt "labiņi" attiecībā pret sevi un citiem, pūlis mums apkārt samazinās, bet godīguma, labestības un mīlestības mūsu dzīvēs paliek arvien vairāk

Autors: Svetlana Roiza
Tulkoja: Ginta FS

svētdiena, 2015. gada 4. janvāris

Sāpes vēderā

Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.
Vēdera sāpes medicīnas skatījumā
Sāpes vēderā var būt jūtamas jebkurā apvidū, sākot no ribu loka līdz pat iegurnim. Vēdera dobumā atrodas vairāki orgāni – kuņģis, aknas, aizkuņģa dziedzeris un reproduktīvie orgāni, u.c.
Vēdera sāpes var būt ļoti dažādas:
  • Asas, stipras vai trulas, velkošas, durstīgas, krampjveidīgas;
  • Īslaicīgas, ātri pārejošas vai lēkmjveidīgas, vai pastāvīgas, nepārejošas;
  • Tās izraisa vemšanu;
  • Sāpju dēļ nevar kustēties vai arī tās rada nemiera sajūtu un nepieciešamību grozīties pa gultu, kustēties, lai atrastu ērtāko ķermeņa stāvokli.
Sāpes vēderā izraisa kāda orgāna iekaisums (piemēram, apendicīts, divertikulīts un kolīts), orgānu iestiepums un tūska (piemēram, zarnu darbības traucējumi, žultsvada aizsprostojums ar žultsakmeņiem, aknu hepatīts) vai asins apgādes traucējumi kādā orgānā. Izjūtot sāpes vēderā, cilvēki bieži uztraucas par apendicītu, žultsakmeņiem, čūlām, infekcijām un ar grūtniecību saistītām problēmām. Ne vienmēr vēdersāpju cēlonis rodams pašā vēderā. Sāpes vēderā var būt atstarotas no citiem attālākiem orgāniem, piemēram, to cēloņi var būt sirds trieka un pneimonija, vai problēmas iegurnī, cirksnī.
Taču sāpes vēderā var parādīties arī bez iekaisuma, tūskas vai asins apgādes traucējumiem. To piemērs ir kairinātu zarnu sindroms. Nav pilnībā skaidrs, kas izraisa vēdersāpes kairinātu zarnu sindroma gadījumā. Iespējams, ka tās rodas sakarā ar patoloģiskām zarnu muskuļu kustībām (piemēram, spazmām) vai pastiprinātas nervu jūtības dēļ. Sāpju sajūta ir atkarīga no psihosomatiskiem apstākļiem, iepriekšējās pieredzes un individuālā sāpju sliekšņa. Ir vairāki cēloņi un slimības, kas tiek saistītas ar sāpēm vēderā.
Vēdera sāpes garīgajā skatījumā
Gremošanas trakts sākas V čakras augstumā. Šis fakts liecina, ka dzīves priekšstati ir atkarīgi no attieksmes. Tāda pati, kāda ir attieksme pret dzīvi, ir arī attieksme pret ēdienu. Dzīvošana ar brīvu gribu nozīmē dzīvošanu bez piespiešanas stresa un veselu zarnu traktu. Ja cilvēks dzīvo, ņemot vērā  vajadzības, viņš var izmantot ēdienu savā labā tā, ka atkritumi nepaliek ķermenī. Tas, kurš dzīvo, ņemot vērā vēlmes, ievēro tikai savu labumu, un viņa zarnu trakts pastāvīgi ir aizdambēts. Šāds savtīguma vadīts cilvēks var kļūt akls.
Gremošanas sistēma garīgajā izpratnē rāda iemantotās dzīves gudrības vai prātu, kā arī iegūšanu vispār. Vēlēšanās iegūt un tās realizēšana atšķiras ar īpašu apslēptību dzīvē un cilvēka ķermenī. Iedzīvošanās kāri ļoti grūti noturēt līdzsvarā, tāpēc arī palielinās gremošanas trakta slimību skaits. Ēdiena izvadīšana cauri gremošanas orgāniem simboliski rāda, kā caur jums plūst dzīves gudrība. Vai nu jūs kaut ko apgūstat no dzīves gudrībām, vai izlaižat sev cauri patiesas dzīves vērtības neko nesapratuši. Devīgam, labestīgam un dzīvespriecīgam cilvēkam gremošanas trakts strādā nevainojami. Stresu māktam cilvēkam  gremošanas trakta slimības rāda, kāda ir tā saimnieka domu pasaule.
Gremošanas trakta slimības vienmēr ir saistītas ar nepadarītajiem darbiem, bet visi nepadarītie darbi ir nelabojami saistīti ar cilvēkiem. Darba narkomānija jeb laimes meklēšana darbā liek jums strādāt. Pirms neesat to atbrīvojuši, jūsu vainas apziņa nedod Dvēselei mieru. Ar darbiem un darbošanos saistītā vainas apziņa ir noteikti saistīta ar gremošanas trakta slimībām.
Mīlestība arvien vairāk pārvēršas par darbu, tāpēc pieaug gremošanas trakta slimību skaits. Gremošanas trakts rāda to domu kvalitāti, kas pavada darbu. Pienākums darbu sākt izraisa kuņģa slimības. Pienākums darbu pabeigt izraisa taisnās zarnas slimības. Pienākums nodarboties ar sīkumiem, lai gan gribētos ķerties pie lielām lietām, izraisa tievās zarnas slimības. Pienākums nodarboties ar nozīmīgiem jautājumiem, lai gan vajadzētu ķerties pie sīkiem darbiņiem izraisa resnās zarnas slimības. Jo lielāks pienākums, jo nopietnāka slimība. Citiem vārdiem sakot, jo vairāk cilvēks sevi piespiež stāvēt pāri nepatīkamajam pienākumam, jo lielāka viņa iekšējā pretestība, vainas izjūta un piespiedu stāvoklis, kas savukārt izsauc ķermeņa saslimšanu.
Gremošanas trakts saslimst, ja darbs tiek darīts darīšanas dēļ vai, ja vēlas uzlabot dzīvi ar darbu. Gremošanas trakts slimo, ja mēs nepareizā secībā apmierinām savas vajadzības. Lai dzīvotu kā cilvēks, vispirms jāapmierina garīgās vajadzības, tad dvēseliskās un pašās beigās fiziskās vajadzības. Domāšana par zemi, pasauli un savu lomu šajā nebeidzamajā pasaulē ir garīgā darbība. Mīlēšana ir dvēseliska darbība. Strādāšana ir laicīga darbība. Ja mēs neprotam apzināties zemapziņas zināšanas, tad nesaprotam šādas secības nepieciešamību un ļaujam saprātam apgriezt visu ar kājām gaisā. Rezultāts ir gremošanas trakta saslimšana. Gremošanas trakts šādi parāda, kā mēs attiecamies pret saviem darbiem un darīšanām. Kā un cik daudz esam atkarīgi no saviem darbiem un esam pieķērušies vēlmei ar darba palīdzību kaut ko iegūt.Gremošanas trakta vēzis rodas pieklājīgam cilvēkam, kurš publiski necīnīsies, bet cieš no apkārt notiekošās cīņas.
Domāšana kaut kā vai kāda iegūšanai ir garīgs darbs. Mīlēšana kaut kā vai kāda iegūšanai ir sekss kā laicīgs darbs. Strādāšana kaut kā vai kāda iegūšanai ir verga darbs. Tas viss kopā ir sevis upurēšana savu vēlmju iegūšanas jeb mērķa vārdā. Cilvēks, kurš dzīvo mērķa vārdā, kļūst par darba vergu. Vergs ir piespiedu darītājs un cilvēks, kurš cieš no darīšanas. Tāpēc vergs neieredz darbu. Jo gudrāks ir vergs, jo vairāk viņš ienīst saimnieku, kas spiež darīt darbu. Iegūšanas vārdā dzīvojoša cilvēka gremošanas trakts iegūst slimību, kuras smagums ir salīdzināms ar iegūtās vērtības cenu pārnestā nozīmē.
Vēdera dobuma orgānu stāvoklis pauž stāvokli jūsu darbā un darīšanās. Ievērojiet vārdus: nodarbošanās, darīšana un darbs. Nodarbošanās ir neierobežots jēdziens, kurā ietilpst visi darbi un darbības, bet vārdā darbs ietilpst ļoti maz nodarbošanās ar sevi. Tāpēc cilvēkam, kas arvien dara un strādā, ir slims gremošanas trakts.
Vēdera dobuma kaites atrašanās vieta norāda jūsu problēmas iemesla atrašanās vietu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, tāpat kā cilvēkam ir Gars, Dvēsele un Ķermenis, tā viņam ir arī vēdera augšdaļa, vēdera vidusdaļa un vēdera lejasdaļa.Vēdera augšdaļas problēmas norāda uz problēmām garīgajās darīšanās. Vēdera vidusdaļas problēmas norāda uz problēmām dvēseliskajās darīšanās. Vēdera lejasdaļas problēmas norāda uz problēmām materiālajās darīšanās.
Vēdera augšdaļa atbilst garīgajām darīšanām. Vēdera augšdaļā atrodas kuņģis, aknas, divpadsmitpirkstu zarna, šķērszarna un liesa.
Jo lielāka ir jebkāda vecuma cilvēka vēlme, lai ar viņu kāds nodarbotos, jo lielākas ir viņa vēdera problēmas. Ja nevēlaties ar šo cilvēku nodarboties, tad vēdera problēmas ir arī jums. Citas iespējas nemaz nav, jo, ja jums spiež kaut ko darīt, jūs protestējat tādā vai citādā veidā, kas rada vēdera problēmas.
Līdzīgs piesaista līdzīgu. Ja pret jums izvirza prasības, tas nozīmē, ka jūs esat tāds pats. Lai jūs neciestu no kāda tiepšanās un prasības, lai ar viņu nodarbojas, atbrīvojiet savu vēlmi, lai ar mani kāds nodarbotos. Katram ir pašam jāstrādā ar sevi jeb jānodarbojas ar sevi nevis jāgaida, lai citi to dara viņa vietā. Cilvēks, kurš nodarbojas ar sevi, ir mierīgs, koncentrējies un veltījies savai darbībai, kas sniedz viņam apmierinājumu. Lielākā daļa nodarbojas ar kaut ko mērķtiecīgi, jo arī ar viņiem nodarbojas mērķtiecīgi, mācot viņiem kaut ko darīt. Šī darbība var bērnu interesēt, bet, ja tā nav viņa pirmā vajadzība, tā ir piespiedu situācija, un bērna vēdera augšdaļa sagādā raizes.
Ja arvien domājat, kā atrisināt kādu problēmu,  atrodat risinājumu, bet to nerealizējat, vēdera augšdaļa sāk sagādāt raizes. Laba doma ir iestrēgusi vēderā un rada lielas mokas. Tas nozīmē, ja jūs neiegūstat savu vēlmi, iegūstat ciešanas.
Vēdera dobumu no iekšpuses klāj vēdera plēve. Tā ir kā noteikta cilvēka darbošanās joma, procesa noteikšanas vieta, zona, reģions, teritorija. Ja savu darbošanās jomu jāsāk aizsargājoties, vēdera plēve sasprindzinās. Ja rodas protests jeb pasīvs naids, tad jau rodas mazas sāpes. Ja pašaizsardzībai rodas vēlme uzbrukt, tad tā jau ir iziešana ārpus savas teritorijas robežām, kas tāpat kļūst redzama arī vēdera plēvē.
Jo lielāka izaug vēlme būt par pasaules labotāju, jo lielākas izaug viņa vēdera augšdaļas problēmas. Cilvēkam, kurš vēlas tūlīt sākt demonstrēt savus sasniegumus, uzblīst vēdera augšdaļa. Tam, kurš var sevi droši saukt par kāda glābēju, vēdera augšdaļā jau ir noteikta medicīniski diagnosticējama slimība.
Aizvainotas skumjas par to, ka mērķis nav sasniegts vai vienalga netiks sasniegts, uzkrājas vēdera augšdaļā esošajā mazajā tauku slānī, un tas sāk arī izspiest citus orgānus uz priekšu, aizmuguri vai sāniem – atbilstoši tam, kā cilvēks savās domās spiež citus. Atpalicējus – uz priekšu, priekšā skrējējus – atpakaļ un bezcerīgos – malā.
Jo lielāka izaug cilvēka vēlme pierādīt, ka viņš visu dara pareizi un tāpēc nebaidās no citiem cilvēkiem, jo vairāk viņš patiesībā baidās, un jo lielāka kļūst viņa vēdera augšdaļa. Jo vairāk viņš cenšas sasniegt savu mērķi tikai garīgi, jo vairāk aug vēders. Cilvēkam, kurš  vēlas būt ļoti garīgs,  pastāvīgi un katram gadījumam jābūt pašaizsardzības pozīcijās. Tas ir tas pats, kā pastāvīgi un katram gadījumam būt pilnam ar gaisu.
Cilvēkam, kurš, nospiežot savas vajadzības, kļūst par piemēru, ir vislielākās vēdera augšdaļas problēmas. Ja viņš spiež sevi pastāvīgi būt priekšzīmīgam, tas nozīmē – pastāvīgi padara sevi par piemēru, viņam ir pastāvīgas vēdera augšdaļas problēmas.
Jūsu skumjas un sevis žēlošana par to, ka nevarat ar savu labo izmainīt otru, rada šķidruma sakrāšanos jūsu vēdera augšdaļā. Cilvēka mainīšana ar domām nozīmē gāzu uzkrāšanos vēdera augšdaļā. Cilvēka mainīšana ar vārdiem nozīmē šķidrumu sakrāšanos vēdera augšdaļā. Cilvēka mainīšana ar darbiem nozīmē pārmērīgu audu augšanu vēdera augšdaļā.
Tam, kurš vēlētos pierādīt savu ideju ar darbu, uzblīdusī vēdera augšdaļa rāda, cik spēcīgi cilvēks laužas. Turklāt viņš noteikti jūt, ka pret viņu neizturas taisnīgi, un viņam tiek darīts pāri. Centieni ar savu darbu izlauzties par pasaules labotāju rada neglīti izspiedušos vēdera augšdaļu, kas neļauj labi saliekties. Tā spiež cilvēku iztaisnoties un paskatīties uz pasauli no cita skatu punkta. Tas, kurš ir nepareizi sapratis mācību, kļūst par pasaules labotāju, un viņa vēdera augšdaļas slimībām pievienojas arī kuņģa saslimšana.
Vissmagākā vēdera augšdaļas slimība ir vēzis, kas rāda, cik daudz šis cilvēks, mainot citus, ir cietis pats jeb – cik daudz viņš pats sev ir radījis bezjēdzīgu ciešanu, cik daudz viņš kā cilvēks ir palicis neattīstījies. Vēzis vēdera augšdaļā izveidojas, ja ir vēlme mainīt citus. Ja izrādās, ka mainīšanās nav izdevusies, ir kauns. Jo lielāks šāds kauns izaug, jo vairāk tas samazina vēderu. Tas, ka tiek zaudētas jebkādas cerības mainīt otru, var nozīmēt, ka taukaudi ir kļuvuši par smagā metāla blīvumam atbilstošu vēzi vēdera augšdaļā. Ja mērķa nesasniegšana ir cilvēka kā personības kauns, ir radies aizkuņģa dziedzera vēzis.
Vēdera vidusdaļa – atbilst dvēseliskajām darīšanām. Vēdera vidusdaļas augšējā robeža ir jostasvieta. Apakšējā robeža ir vēdera apakšējā kroka. Vēdera vidusdaļā atrodas tikai tievā zarna un resnā zarna jeb simboliski māte un tēvs, kuru darbi un rīcība nosaka vēdera vidusdaļas veselību. Vēdera vidusdaļa izsaka cilvēka nodarbošanos atbilstoši dzimuma lomai.Domāšanas spēju jeb spēju nodarboties ar sevi viņš izmanto pretējā dzimuma padarīšanai par līdzīgu sev. Ja viņš to tikai vēlas jeb dara domās, viņa vēdera vidusdaļā sakrājas gāzes. Ja viņš dara to vārdos, viņa vēdera vidusdaļā sakrājas ūdens. Ja viņš dara to darbos, viņa vēdera vidusdaļā veidojas vēžveidīgs process. Vēlme padarīt visus vienādus vēlas padarīt sievietes par vīriešiem un sievišķību par vīrišķību.
Vēdera lejasdaļa – atbilst materiālajām darīšanām. Vēdera lejasdaļā atrodas daži svarīgi orgāni: stigmas zarna, taisnā zarna, daļa dzimumorgānu un urīnpūslis. Tie ir orgāni, kas atrodas zemāk par vēdera apakšējo rievu. Vēdera lejasdaļa mums stāsta, cik nepieciešama cilvēkam ir viņa fiziskā dzīve un nodarbošanās ar sevi fiziskā līmenī jeb saistībā ar visām materiālās pasaules parādībām.  
Sigmas zarna vēsta – esi godīgs pret sevi un atzīsti pats sev izdarītās kļūdas, tad dzīve vai nāve tev nebūs problēma.
Taisnā zarna stāsta – ja atzīsti sev savas kļūdas, saproti gan sākumu, gan beigas. Nekas nepaliek tevī. Viss iznāk ārā, tas nozīmē – izdodas.
Dzimumorgāni stāsta – ja cilvēks nodarbojas ar sevi, viņš ir cilvēks un prot laicīgā līmenī radīt dievišķi pilnīgu radījumu – citu sev līdzīgu. Tas ir bērns. Vesels bērns ir cilvēka spēju radošā virsotne.
Urīnpūslis stāsta – ja kāds kā cilvēks pielieto savas garīgas spējas praksē, viņa attīrīšanās procesi ir pilnvērtīgi. Urīnpūslis tad ir tikai ķermeņa mazgāšanai nepieciešamā ūdens izdalīšanās vieta.
Jo materiālistiskāks ir cilvēks, jo lielākas ir viņa vēdera lejasdaļas problēmas.
Jo lielāks ir vēders, jo vairāk tajā ir sakrājušies ar darba darīšanu saistītie nepadarītie domu darbi. Īpaši liels vēders rāda, ka cilvēks ir uzņēmies pārāk daudz citu cilvēku darāmā darba un netiek ar šī darba darīšanu galā, t.i., viņš nespēj tikt galā ar citu dzīves izdzīvošanu. Jo vairāk par to raizējas viņa Dvēsele, jo vairāk viņu moka liels vēders. Jo lielāka ir viņa neapmierinātība, ka viss ir nepadarīts (tas nozīmē, ka neviens cits nedara, un pats viņš nevar darīt), jo vairāk viņa vēders sāp. Nerealizēta vēlme garīgi, ar domām izdarīt citu darbu izveido lielu vēdera augšdaļu. Nerealizēta vēlme dvēseliski izdarīt citu darbu izveido lielu vēdera vidusdaļu. Nerealizēta vēlme fiziski izdarīt citu darbu ir ārēji maz pamanāma. Tā vairāk paliek kā iekšējais spiediens. Cilvēks, kurš sūdzas par nepadarītajiem darbiem un sliktajiem cilvēkiem, sūdzas arī par tikpat lielām raizēm savā vēderā.
Vēdera augšdaļa saslimst no vēlmes padarīt  sevi un citus citādus. Vēdera vidusdaļa saslimst no vēlmes padarīt visus vienādus. Vēdera lejasdaļa saslimst no vēlmes atbrīvoties  no visa, ko padarīt nav izdevies.
Bruka – nereāla vēlēšanās, kas liek dusmoties, jo nav izpildāma. Vairums nereālo vēlmju attiecas uz ekonomikas sfēru, tāpēc bruka parasti ir vēdera lejasdaļā un brūču vietā pēc ievainojumiem.
Autore: Elvita Rudzāte

otrdiena, 2014. gada 9. decembris



Dendroterapija- mācība par koku ārstnieciskajām īpašībām

Koki ir būtnes ar savu dvēseli, kas gatavas gan draudzēties, gan palīdzēt cilvēkiem. Jāprot tikai sajust un paskatīties uz pasauli ar sirdi, nevis 21. gadsimta pārmēru pragmatisko acu skatienu.
Sensenos laikos, kad cilvēki dzīvoja ciešā saistībā ar dabu, kokus godāja un dzīvoja ar tiem ciešā saskaņā. Jau tad bija zināms, ka kokiem piemīt dziedinošs spēks. Nu ir pierādīts, ka tā nav nekāda fantāzija. Eksistē vesela zinātne – dendroterapija, kurai ir absolūti zinātnisks pamatojums. Cilvēki, kas dzīvo ciešā saskarē ar kokiem, slimo retāk nekā lielpilsētu centra rajonu iedzīvotāji. Daudz rakstīts arī par eksperimentiem, kas pierāda koku smalko saikni un uztveri, kā arī mijiedarbību ar apkārtējo vidi, tostarp cilvēku. Ar speciālām biofizikālajām ierīcēm ir fiksēta savdabīga energoinformatīvā apmaiņa starp cilvēkiem un kokiem; ir pat nofotografētas koku auras. Piemēram, ja no bērza tiek tecināta sula, oreolā parādās gara «mēle» – kopā ar sulu iztek arī enerģija. Daudz rakstīts arī par koku spēju reaģēt uz pieskārieniem, mūziku, sarunu.
Šīs lietas, kas tagad tiek pierādītas zinātniskā līmenī, senatnē bija pašsaprotamas, un daudziem, kas spējīgi just smalkāk, tā šķiet joprojām.
Liepa aijā, apse atbrīvo
«Jau sen meklēju atbildes uz dažādiem jautājumiem – kas mēs esam, kāpēc, kas mūs saista. Atbilde atnāca pati – tā ir dabas informatīvi enerģētiskā Visuma sistēma, pēc abreviatūras sanāk – DIEVS. Kad to saproti, tad redzi, ka dzīvojam pasakainā kamolā, kurā satinas viss – tik skaisti, jēgpilni. Visi dzīvojam dievišķā zelta gaismā un esam vienoti mīlestībā – cilvēki, dzīvnieki, augi, akmeņi,» saka ekstrasense un dziedniece Gaida Lākute. Par īsti savējiem kokiem viņa sauc vītolu, priedi un liepu. Arī dzimtajā pilsētā Liepājā viņai pie loga aug liepas, kas rada mierpilnu un klusas laimes apņemtu noskaņu. Interesanta ir viņas interpretācija par pilsētas nosaukumu: «Manās personiskajās izjūtās vārdu «Liepāja» tulkoju kā «liepa aijā».»
Koki iedarbojas uz cilvēku enerģētiskā līmenī, turklāt daži no viņiem enerģiju atņem, bet daži – dod. Piemēram, ozols, bērzs, liepa, ābele un priede ir tā saucamie donori jeb «siltie» koki, bet alksnis, ieva, apse, tēlaini runājot, ir «vampīri» jeb «aukstie», tomēr tas nenozīmē, ka tie ir slikti un nederīgi. Mums bieži vien ir daudz no kā jāatbrīvojas – pārlieku liels stress, sakāpinātas emocijas, galvassāpes, neirozes. Šādos gadījumos jādodas pie šiem kokiem – viņu «darbs» ir atņemt un novadīt negatīvo enerģiju. Toties koki-donori sniedz spēku, domu skaidrību, palīdz pret vīrusu slimībām, artrītu, reimatismu, gremošanas traucējumiem, uzlabo vielmaiņu un stiprina sirdi. Ir koki, piemēram, lazda, kam ir neitrāla enerģija, bet par dažiem domas dažādos avotos dalās. Mākslīgi selekcionēti koki nav ar tik spēcīgu enerģētiku. Tas ir tāpat kā savvaļas augiem, ko bieži mēdzam dēvēt par nezālēm – neparko neiznīcināsi! Bet enerģētika ir stiprāka, arī dziednieciskais efekts lielāks nekā viņu brālim, kas siltumnīcā audzēts un kultivēts.
Informācijas tīkls
Katrs koks ir atsevišķa būtne, tomēr ne gluži tā, kā mēs to izprotam. Salīdzināšanai varētu minēt skudru pūzni vai bišu saimi – tas ir viens veselums, viena informācijas sistēma, ko veido daudzi īpatņi. Koki ir lielā koku egregora paspārnē, bet katrai sugai ir sava individualitāte. Ozols, kas aug Rēzeknē, zina to pašu informāciju, ko ozols Liepājā, jo viņi atrodas vienotā sistēmā, tīklā. Lielajā informatīvajā laukā katrai grupai ir sava iekšējā sistēma. Nevar nodarīt pāri vienam bērzam un cerēt, ka nesaņemsi sodu no bērzu grupas gara. Starp kokiem notiek informācijas apmaiņa, tomēr mēs to tiešā veidā nejūtam – kokiem ir, tā teikt, sava dzīve un pienākumi, un lielas daļas gar mums viņiem ikdienā nav, tomēr viņi vienmēr ir gatavi komunikācijai un ir gatavi arī palīdzēt, kad ir kāda veselības problēma, kāds neatrisināts jautājums, emocionālā spriedze. Tad notiek jau savstarpējā bioenerģētiskā apmaiņa ar cilvēku, saplūstot aurām. Protams, palīdzību varam saņemt arī taustāmā veidā – dziedniecībā plaši tiek izmantotas gan lapas, gan ziedi, gan mizas un augļi.
Arī no koka izgatavotās lietas savā veidā turpina dzīvot un uz mums iedarboties. Pamēģiniet ēst nevis ar metāla, bet liepas koka karotīti – patīkams enerģijas pieplūdums garantēts! Samazināt stresu, galvassāpes; mazināt asinsspiedienu iespējams, sukājot matus ar ķemmi, kas izgatavota no kāda enerģiju ņemošā koka, piemēram, apses. Savukārt, ja asinsspiediens zems, kā arī izkrīt mati vai māc nespēks, izmantojiet bērza vai dižskābarža ķemmi. Teju ikviens jūtas labi pamatīgu, īsta koka mēbeļu tuvumā, koka priekšmetus patīkami paņemt rokās. Tomēr, pirms koku nocirst, vajag palūgt atļauju, jābūt noteiktam pamatojumam, kāpēc tas ir vajadzīgs. Bērzs neapvainosies, ja tētis dosies meklēt līksti šūpulītim vai kārtīgs amatnieks no ozola darinās pamatīgu saimes galdu. Tas nes svētību un kalpo ilgi un labam mērķim. Pats galvenais ir izprast kopību ar dabu. Ja ieklausīsieties sevī un dabā, atradīsiet savu koku, savu uzticamu draugu uz mūžu.
Terapija: kā dziedināties
Koka iedarbības rādiuss uz cilvēku ir apmēram divi trīs metri, tomēr šie impulsi nav pārāk spēcīgi, tāpēc dziedinošais efekts būs lielāks, ja piekļausiet kokam muguru vai aptversiet to ar rokām.
Ja nomoka hroniskās slimības, labāk palīdzēs bērzs, priede, ozols, kļava, osis, kastaņa, akācija, īve – šie koki aktivizē dzīvības procesus šūnās. Savukārt, piemēram, apse, egle, ieva, alksnis atjauno slimo orgānu darbību, tāpēc palīdzēs akūtu slimību un iekaisuma procesu ārstēšanā.
Speciālisti ieteic iesākumā nostāties divu trīs soļu attālumā, pastiept pretī plaukstu. Ja jūtat diskomfortu, pat sāpes, tātad šis koks nav jūsējais. Ja jūtat siltumu, nelielu tirpoņu – viss kārtībā. To jutīsiet «silto» koku klātbūtnē. Savukārt no «aukstajiem» kokiem var būt jūtams vēsums un sajūta, ka jūs it kā velk klāt kokam – arī tad viss ir labi.
Visvairāk dziednieciskās īpašības izpaužas koka ziedēšanas laikā. Izvēlieties koku ar pietiekami resnu stumbru, raugieties, lai tas būtu vesels, spēcīgs, bez daudziem greiziem un sausiem zariem, labāk – atsevišķi augošs.
Lai saņemtu no koka pozitīvo enerģiju, nostājieties dienvidu pusē ar muguru pret stumbru, apķeriet to ar rokām un dziļi elpojiet, nedaudz aizturot elpu: ieelpa (4–8 sekundes), elpas aizturēšana (4 sekundes), izelpa (4–8 sekundes). Ieelpas laikā iztēlojieties, ka enerģija ieplūst galvā, elpas aizturēšanas laikā koncentrējiet to tur, izelpas laikā iztēlojieties, ka enerģija plūst uz leju. Ja, tieši otrādi, vajag atdot negatīvo enerģiju, nostājieties ar seju pret koku, atkāpieties 20 cm attālumā un izpildiet tos pašus elpošanas vingrinājumus.
Ja ir problēmas ar radikulītu, neirastēniju, nierēm, osteohondrozi, varat izmēģināt citu pozu – piespiediet kokam muguru un pakausi, izpletiet kājas, labo roku lieciet uz saules pinuma, pāri labajai rokai pārlieciet kreiso roku.
Ja nepieciešams uzlabot kuņģa un aizkuņģa dziedzera, kā arī zarnu trakta, aknu, sirds un plaušu darbību, nostājieties uz ceļiem vai apsēdieties uz zemes ar seju pret koku, aptveriet to ar rokām un piespiedieties ar krūtīm un vēderu.
Dendroterapijas seansam nevajag būt ilgākam par trim minūtēm vasarā un septiņām minūtēm ziemā, ne vairāk kā divas trīs reizes dienā. Vislabāk to veikt agri no rīta vai arī pēcpusdienā, apmērām no pulksten četriem līdz sešiem, taču ne vēlāk kā divas trīs stundas pirms gulētiešanas. Tomēr tas ir vispārējs norādījums, un patiesībā katram kokam ir savs aktivitātes laiks, lai gan ziņojumi par šiem laikiem atšķiras.
Protams, ir arī citādas versijas un varianti. Tomēr, uzmanīgi ieklausoties savās sajūtās, paralēli iepazīstoties ar speciālistu ieteikumiem, arī jūs pats ātri vien sapratīsiet, kā jādara.
Un vēl – mūsdienās daudzi cilvēki kokus uztver vien kā dekoratīvus elementus vai izejmateriālu, tomēr kādreiz tika uzskatīts, un arī tagad ne viens vien jūt un tic, ka tās ir būtnes ar savu dvēseli; ka koki arīdzan jūt, dzird, saprot un, pats galvenais, vienmēr gatavi mums palīdzēt. Tāpēc, kad ejat pie kāda koka lūgt palīdzību, vienmēr parunājieties ar viņu, pasakiet paldies, un redzēsiet – koks jūs sapratīs, un jūs gūsiet daudz jauku sajūtu un gandarījumu par šo komunikāciju!
Koku enerģētiskais raksturojums
Ozols
Enerģiju dodošais
Ozols ir mūsu galvenais koks, Pērkontēva koks, vieds un taisnprātīgs valdnieks, spēcīgs vīrišķās, pozitīvās enerģijas nesējs. No Visuma dzīlēm nes sakrālos likumus. Sākuma princips izpratnei par dzīvi. Pie ozola var doties, ja zināt, ka jūsu mērķi ir cēli un taisnīgi, ja esat uz patiesības un godprātības ceļa, respektējat dabā pastāvošos dievišķos likumus, esat spēcīgs savā garā. Pie ozola iesaka doties vakarā pēc pulksten 21.
Garīgajā un emocionālajā līmenī
Dod spēkus cīņai, palīdz dižu mērķu sasniegšanā. Palīdz izzināt kosmisko kārtību, sakrālos likumus. Var lūgt atbalstu. Palīdz piepildīt to, kas ir likteņa lemts.
Fiziskajā līmenī
Stimulē smadzeņu darbību, nomierina, aktivizē asinsriti, samazina atveseļošanās laiku. Hipertoniķiem ieteicamas pastaigas ozolu birzīs.
Liepa
Enerģiju dodoša
Pie liepas varat doties, kad likteņa pavērsieni un pārbaudījumi liekas par smagu – var iet un bēdas izsūdzēt liepai, viņa sapratīs vienmēr. Liepa ar savu auru it kā samīļo, nomierina. Ne velti tautasdziesmā teikts: «Pie liepiņas pieglaudos, Kā pie savas māmuliņas.» Viņai neeksistē jēdzieni «labs», «ļauns» – atbalstīs visus, jo uzstādījums ir – ar mīļumu var palīdzēt pat viscietākajiem, viskašķīgākajiem un sirdīgākajiem. Pat lapas tai ir sirds formā. Pie liepas iesaka doties gaišajā diennakts laikā, izņemot pusdienas laiku no pulksten 13 līdz 15.
Garīgajā un emocionālajā līmenī
Ozols raupji noskalda nost, pasaka stingri, kā ir jābūt, un tas ne vienmēr ir patīkami, bet liepa pēc tam apņem mīlestībā un maigumā, dod siltumu, kas cīnītājam arī ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus. Ne velti senāk pie katras lauku mājas auga gan ozols, gan liepa – līdzsvaram.
Fiziskajā līmenī
Palielina organisma vispārējo tonusu, stiprina imunitāti, atbrīvo no noguruma.
Bērzs
Enerģiju dodošais
Bērzam piemīt ļoti spēcīga, taču tajā pašā laikā maiga un viegla enerģētika, vēsa un svaiga. Nekas nav tik spirdzinošs un arī mierinošs kā zaļā gaisma, kas agrā pavasarī apņem bērzus. Bērzs savā būtībā ir sievišķs, vairāk reaģē nevis uz domām, bet emocionālo stāvokli. Bērzam savā ziņā ir latvieša daba – viņš ir neuzbāzīgs; ja viņam nejautā, viņš neiejaucas liktenī. Īpaši saprot sievietes. Pie bērza iesaka doties agrā rītā vai pirms saulrieta.
Garīgajā un emocionālajā līmenī
Mākslinieku, dzejnieku koks. Māca neskriet ar pieri sienā, bet meklēt pat ne kompromisu, drīzāk – radošu pieeju visām situācijām. Palīdz veidot plastisku pasaules uztveri.
Fiziskajā līmenī
Liek pieplūst dzīvības spēkam, ārstē iesnas un gripu, palīdz koncentrēt uzmanību un spēkus. Labvēlīgi iedarbojas uz limfātisko sistēmu, hormoniem, veicina šūnu augšanu, attīstību, palīdz svara samazināšanā. Var doties pie bērza, ja ilgu laiku nepiesakās bērniņš – viņš ir sieviešu, gaidošo un jauno māmiņu aizgādnis. Neviens koks sievieti nesaprot labāk par bērzu.
Kļava
Enerģiju dodoša
Kļava ir mīlestības un draudzības koks, viņa ir maiga un mīlas pilna, reizēm arī neatkarīga un pat paskarba, un nodevība viņu ļoti sāpina. Tikšanās ar kļavu vienmēr uzlabo noskaņojumu. Pie kļavas vēlams doties no pulksten 7 līdz 10 rītā un – ne ziemā.
Garīgā un emocionālā līmenī
Palīdz atrast īsto pusīti, mīlestību. Tomēr būs negatīva reakcija, ja jutīs, ka tiek nodota mīlestība, draudzība. Palīdzēs sakārtot attiecības darbā un ģimenē. Sniedz dzīvotgribu, cerību, kārtību.
Fiziskā līmenī
Labi palīdz pret nervu spriedzi, agresiju.
Pīlādzis
Enerģiju dodošais (pēc dažām ziņām – ņemošais)
Antena starp mums un dievišķo pasauli. Atbalsta gan tikai patiesos un tīros cilvēkus, nepiedod ļaunumu, garīgā līmeņa pārkāpumus. Enerģija īpašā veidā iedarbojas uz katru cilvēku, tāpēc daudzi, atrodoties zem pīlādža, izjūt diskomfortu. Koks mostas ap desmitiem no rīta, bet visaktīvākais ir dienas vidū, no pulksten 12 līdz 16.
Garīgajā un emocionālajā līmenī
Aizsargā, attīra, grib mūs pievērst labajam. Palīdz atvērt sirds čakras. Kļūdas piedod vien tad, ja tās no sirds tiek nožēlotas.
Fiziskajā līmenī
Attīra organismu no šlakvielām, liekajiem sāļiem. Attīra asinis un zarnu traktu.
Priede
Enerģiju dodoša
Labsirdīgs, bet nedaudz kaprīzs koks. Necieš ļaunumu, ļaunprātību. Pastaiga priežu mežā, īpaši pie jūras, ļoti nomierina; rodas sapratne, ka nav nekas tāds, ar ko nevarētu tikt galā. Pie priedes jādodas laikā no pulksten 6 līdz 21.
Garīgajā un emocionālajā līmenī
Pie priedes vērts doties, kad par daudz emociju, kad ir garīgā krīze un, šķiet, ar problēmām vairs nevar tikt galā. Viņa ar savu neatkarību, cēlumu nes mums mieru, apskaidrību, spēju paskatīties uz problēmām no malas. Priede it kā saka – nelokies kā tārps, netrīci bailēs, ej iztaisnotu muguru, ir augstākas, nopietnākas, cēlākas lietas; esi lepns par to, ka esi uz šīs zemes, ka esi kaut kas tik vērtīgs kā cilvēks. Dāvā harmoniju, miera, brīvības, mīlestības izjūtu.
Fiziskajā līmenī
Attīra sirdi un dvēseli, palīdz tikt galā ar depresiju. Pastiprina organisma vispārējo tonusu un imunitāti, atbrīvo no noguruma, remdē sāpes, sausina gļotādas, atvieglo elpošanu, nomierina sirdi.
Osis
Neitrāla enerģija
Enerģija nav pārāk spēcīga, bet harmonizējoša. Apvieno pretstatus. Palīdz tiem, kas cīnās, bet kam īsti nesanāk. Ar savu sīkstumu māca izturību. «Taisnie var krist septiņas reizes, un septiņas reizes arī ceļas» – šo mācību mums visvairāk sniedz tieši osis. Pie oša var doties jebkurā laikā, izņemot saullēktu un saulrietu, kad mainās sudraba un zelta enerģija jeb bioritms.
Garīgajā un emocionālajā līmenī
Sakārto to, kas jau ir, vajadzīgajā kārtībā, novērš haosu. Aktivizē mentālo ķermeni. Sniedz spēku un domu skaidrību saprast, kas vajadzīgs, kā un ko pareizāk darīt.
Fiziskajā līmenī
Palielina organisma vispārējo tonusu un stiprina imunitāti, palīdz pret nogurumu.
Lazda
Neitrāla enerģija
Pie lazdas jāiet tad, kad jau ir skaidrs rīcības plāns, jo viņa tikai palīdz materializēt domas, nenodalot, kas ir labs un kas var kaitēt. Tāpēc arī problēmu māktam pie lazdas doties nevajadzētu – sajūtas kļūs smagākas. Pie lazdas vislabāk doties no agra rīta līdz pusdienlaikam.
Apse
Enerģiju ņemošā
Kad piedzīvots par daudz ļaunuma un šīs pasaules zemiskuma, kad skaudība, raizes un ikdienas burzma nomocījušas, tīri labi var līdzēt apse, jo visas iepriekšminētās lietas labai pašsajūtai nu nemaz nav vajadzīgas. Apses «darbs» ir uzņemt un novadīt visas sliktās enerģijas. Tikai pēc tam, kad esat tikuši vaļā no visa liekā un sliktā, ieteicams doties pie enerģiju dodošajiem kokiem. Ejiet pie apses no saullēkta līdz pēcpusdienai, bet neuzturieties ilgāk par 10 minūtēm, citādi viņa paņems arī to, kas jums vajadzīgs. Cilvēkus netur par īpašiem draugiem, jo visvairāk saskaras ar dzīves tumšo pusi.
Garīgajā un emocionālajā līmenī
Attīra no negatīvajām enerģijām, pat no ļaunas acs noskauduma. Piešķir domām skaidrību.
Fiziskajā līmenī
Nomierina prātu, noņem trauksmi, kas traucē saprātīgi spriest.
Vītols
Enerģiju ņemošais
Maigs, smalks, līgans un saudzīgs, romantisks un mīlošs, kas pieķeras saviem draugiem. Savieno ar citām pasaulēm – tas bieži minēts arī pasakās, teikās, kur tieši vītola dobumos ir gan podi ar naudu, gan vārti uz citu dimensiju. Pie vītola var doties jebkurā laikā.
Garīgajā un emocionālajā līmenī
Vītols sakārto astrālo ķermeni, atjauno saikni ar Visumu, piešķir pareģa spējas, intuīciju. Atver acis uz visu daiļo.
Kadiķis
Enerģiju ņemošais
Gaismas koks. Kā pravietis, kas stiprina mūsu saikni ar kosmosu. Palīdzēs visiem. Enerģētiski visspēcīgāk attīra. Vislabāk doties pie viņa tad, kad spīd spoža saule vai mēness.
Garīgajā un emocionālajā līmenī
Sargā no ļauna. Attīra elpošanas orgānus, attīra smalko enerģiju, Visuma tīrākās un smalkākās vibrācijas, stiprina augstākus ķermeņus par mentālo. Atbrīvo no lāstiem, ļaunas acs, atkarībām.
Fiziskajā līmenī
Attīra elpošanas orgānus, palīdz, ja ir problēmas ar artrītu, diabētu, aptaukošanos, audzējiem, iekaisumiem.
Goba un vīksna
Enerģiju ņemošās
Ļoti radniecīgi koki. Goba pēc būtības ir mazliet mierīgāka, vīksna – asāka. Labāk saprot sievietes. Ļoti pieķeras, tāpēc draudzējieties atbildīgi, nesāpiniet un nepametiet! Izstaro viedumu, palīdz pieņemt saprātīgus lēmumus. Goba ir zināšanu koks un informāciju aizvada tālāk cilvēkam viegli uztveramā formā. Var apmeklēt vienalga kurā laikā, bet labāk no pulksten 11 līdz vakaram.
Kastaņa
Enerģiju ņemoša
Pie mums gan pārāk labi nejūtas, tomēr labprāt palīdz «savējiem» – tiem, kas turpat blakus dzīvo. Pati jūt, kura organisma daļa ir slima un kurai vajadzīga palīdzība.
Garīgajā un emocionālajā līmenī
Vēlams ciemos doties pa dienu. Ziedēšanas laikā labi atbrīvo no stresa. Atraisa cilvēka slēptākās spējas, līdzsvaro enerģijas. Vairo skaistumu un materiālo labklājību. Palīdz realizēt sapņus un idejas.
Fiziskajā līmenī
Labvēlīgi iedarbojas uz nervu sistēmu, atjauno saikni starp dažādām orgānu grupām, palīdz pret apkārtējās vides nelabvēlīgo iedarbību.
Egle
Enerģiju ņemoša
Mazās eglītes ir enerģētiski gaišākas. Lielās ir it kā noslēgta rūgtuma pilnas, ne velti daudzviet minēti «drūmie, tumšie egļu meži». Ir cilvēki, kam piemīt neizskaidrojamas bailes tieši no lielo egļu audzēm, savukārt citi tur jūtas pasargāti un mierīgi – tā ir sava īpaša, noslēgta pasaule. Egles enerģija ir ļoti sena, blīva un lēna, tās klātbūtnē nevajag steigties – drīzāk nodoties pārdomām. Egle sniedz nojausmu par mūžīgo dzīvību.
Garīgajā un emocionālajā līmenī
Egle māca, ka savs laiks ir priecāties un spriņģot un savs laiks jāatvēl arī skumjām – neviens patiess cilvēks bez tām neiztiek. Tomēr, kad esi izskumis, izsērojies, laiks celties, iet un darīt. Egle māca arī pacietību, izturēt bēdas un raizes, kas reizēm pār mums nāk.
Fiziskajā līmenī
Palīdz, ja ir nogurums, depresija, galvassāpes. Ziemā attīra ķermeni no negatīvās enerģijas. Izcili attīra gaisu.
NRA horoskopi

svētdiena, 2014. gada 29. jūnijs

Bebru dziedzeru ekstrakts



 

 Eirāzijas bebrs

 Bebru dziedzeru ekstrakts


Ekstrakta pagatavošana

Dziedzerus izkaltē, sasmalcina, pārlejar 70% spirta šķīdumu(var arī degvīnu) viens dziedzeris-0,5l spirta. Noliek tumšā vietā lai ievelkas 15 dienas, nokāš
Ekstrakta pielietojums.
Bebru dziedzeri cilvēkam sakārto nervu un asinsvadu sistēmu, nostiprina asinsvadu sieniņas un uzlabo vielmaiņu. Palīdz pret trombozi – vēnas nesāp un neplīst, kā arī pret kāju krampjiem un pie paralīzes.
Lietojot iekšķīgi var izārstēt cukura diabētu, psoriāzi un ekzēmu. Uzlējums ir ieteicams pēc pārciesta insulta – daudz ātrāk var atgūties.
Bebru dziedzeru uzlējums ir Latvijas „viagra” vīriešiem potences stimulēšanai. Kādreiz aptiekās bija bebru dziedzeru pilieni, kuriem arī bija „Viagras” iedarbība. Uzlējums uzlabo dzimumfunkcijas kā vīriešiem, tā sievietēm ( pret priekšlaicīgu sēklas noplūšanu, impotenci un dzimuma vēsumu ). Palīdz pret bumbuļiem un sacietējumiem krūtīs, atvieglo klimaksa problēmas - pret karstumiem, svīšanu.
Mazās devās uzlējums ir nomierinošs, bet lielās devās – uzbudinošs.. Saprātīgās devās paaugstina organisma vispārējo tonusu, - tādēļ tas labs tiem, kas strādā radošu darbu naktī.
Līdzeklis pret visa veida audzējiem kā labdabīgiem, tā ļaundabīgiem (gan miomām, fibriomām, cistām, gan pret vēzi). Uzlējuma kompreses liek uz augoņiem – tie uzsūcas, taču kompresi nedrīkst pārklāt ar plastmasu – uzlējums ir uz spirta bāzes un var apdedzināt ādu.
Gadījumos, kad briljantzaļais šķīdums nepalīdz pret pumpām, maziem bērniem nosmērējot ar šo uzlējumu, pumpas pāries. Bebru dziedzeri var lietot arī profilaktiski, onkoloģiskajiem slimniekiem pēc ķīmijas periodā, palīdz organismam atjaunoties, kā arī pie matu izkrišanas pēc ķīmiskās apstarošanas.
Bebru dziedzeri (atšķirībā no citiem līdzekļiem) izceļas ar iedarbības ātrumu. Tam nav blakus parādību – tas dod nomierinošu efektu, bet nebremzē cilvēka reakciju. Atšķirībā no psihotropajiem preparātiem dziedzeru uzlējumu var netraucēti lietot arī autovadītāji. Lietojot uzlējumu ir nepieciešama speciālista konsultācija, jo ne ar visiem medikamentiem to drīkst lietot kopā. To iekšķīgi nevar lietot, ja ir paaugstināts asinsspiediens ( pāri par 150 ) , jo tad sirds var sākt „kāpt laukā pa muti”. Pie šī līdzekļa organisms jāpieradina pakāpeniski : no 5 līdz 10 pilieniem dienā, pēc 1 nedēļas devu dubulto, līdz nonāk pie 40 pilieniem, kas ir maksimālā deva. Dzer tikai no rītiem.. Lieti noder arī bebru tauki, kas iedarbojas līdzīgi lāča taukiem. Tos satecina no treknās, gaļīgās astes un lieto, iesmērējot pret locītavu stīvumu, artrītu, podagru, stīvām kājām un gūžām.

Viss labākais ieraut no rīta tējkaroti uz tukša kuņga un vēlāk ar kafiju iedzert, lai kaut cik smaku pārsist, bet smaka tiešām labā, mīlēties uzreiz kad paņēmi uz dūšas diez vai varēs, ja tikai otrai pusei izdosies iesmērēt to pašu, savādāk  vari ģērbt gāzmzsku vai citu uzpurni 100%